Kotlešu cepšana man vienmēr asociējās ar taukainu plīti un dūmiem, līdz es pamēģināju tās ietīt cepamajā papīrā. Izrādās, var pagatavot sulīgu gaļu piecās minūtēs, vispār neizmantojot eļļu un neismērējot pannu.
Vakarā pēc garas darba dienas stāvēju pie ledusskapja un domāju, ka man tiešām vairs nav spēka parastajai kotlešu cepšanai. Atcerējos par metodi, ko redzēju pie kaimiņienes – viņa gaļu vienkārši ietin cepamajā papīrā un liek uz sausas pannas. Pamēģināju un jāsaka godīgi, ka pie vecā veida ar dūmiem un eļļas šļakatām es vairs neatgriezīšos.
Kāpēc papīrs manā virtuvē tagad ir galvenais
Lielākā daļa no mums kotletes atliek uz brīvdienām tikai tāpēc, ka tas ir laikietilpīgs un diezgan netīrs process. Plīts virsma pēc tam parasti ir nosēta ar sīkiem eļļas pilieniem, un pati panna jāmērcē un jāberž. Izmantojot parastu cepamo papīru, šīs problēmas pazūd pašas no sevis. Panna paliek praktiski tīra, jo visa gaļas sula un tauki paliek papīra kabatiņā.
Turklāt šādā veidā gaļa nevis cepas taukos, bet gan sutinās pati savā sulā. Tas nozīmē, ka nav tās smagās ceptas eļļas smakas, kas parasti piepilda visu dzīvokli. Gaļa izdodas nevis sausa, bet neticami sulīga, jo viss šķidrums paliek iekšpusē, nevis iztvaiko gaisā.
Kas būs nepieciešams šai receptei
Šīs proporcijas ir paredzētas aptuveni 4–5 sātīgām porcijām. Labākais ir tas, ka šim paņēmienam nevajag ne olas, ne miltus apviļāšanai – papīrs pats visu saturēs kopā.
Sastāvdaļas:
Maltā gaļa: 500 g (labāk izvēlēties jaukto cūkgaļu ar liellopu vai vistas malto gaļu).
Sīpols: 1 vidējs gabals (pēc iespējas smalkāk sagriezts, lai tas paspētu izcepties).
Sāls un pipari: pēc garšas.
Kaltēta paprika vai ķiploki: pa šķipsniņai aromātam.
Auksts ūdens: 2 ēdamkarotes (tas padarīs gaļu vēl sulīgāku).
Cepamais papīrs: vēlams silikonizētais (brūnais).
Kā es to gatavoju soli pa solim
Sākumā es bļodā sajaucu maltu gaļu ar visām garšvielām un smalki sagriezto sīpolu. Pieleju tās divas karotes aukstā ūdens un visu kārtīgi izmīcu. Gaļai jākļūst viendabīgai, lai tā cepoties neizjūk.
Tālāk process ir ļoti ātrs. Nogriežu cepamā papīra loksni, ko var pārlocīt uz pusēm. Uz vienas puses uzlieku gaļas pikuci un ar roku to saplacinu diezgan plānu. Tas ir svarīgi – jo plānāks būs šis “plācenītis”, jo ātrāk tas izcepsies. Pārsedzu pāri otru papīra pusi un maliņas aizloku ciet kā aploksni.
Šādu paciņu lieku uz pilnīgi sausas un jau labi uzkarsētas pannas. Nevienu pilienu eļļas nevajag. Vidēji uz katru pusi pietiek ar 2–3 minūtēm uz vidējas uguns. Papīrs sākumā var nedaudz palikt brūngans, bet par to nav jāuztraucas.
Zeltainā garoziņa un tīra panna
Daudzi domā, ka papīrā gaļa būs kā vārīta, bet tā nebūt nav. Kad jūtu, ka viss gatavs, es uzmanīgi atplēšu papīru. Ja tomēr gribas to klasisko, kraukšķīgo virsiņu, es vienkārši izņemu gaļu no papīra un apmetu uz tās pašas pannas vēl uz pusminūti no katras puses. Panna tikmēr ir palikusi sausa un tīra.
Sula, kas palikusi papīrā, ir pati garšīgākā daļa. To var pārliet pāri rīsiem, kartupeļiem vai vienkārši iemērkt tajā maizes garoziņu. Neviens taukains dūms, neviena piedeguma smaka, bet rezultāts ir labāks nekā pēc stundas, kas pavadīta pie plīts.
Šī metode ir mans “glābējzvans” darbdienu vakaros. Tas tiešām ir tikai dažu minūšu jautājums. Nav pat jāmērcē rokas miltos vai rīvmaizē, un pēc vakariņām virtuve nav jātīra.
